Drošība un veselības aizsardzība ļoti lielā salā
Pašlaik Latvijā novērojams īpaši zems gaisa temperatūras periods, kas var radīt nopietnus veselības apdraudējumus cilvēkiem visās vecuma grupās. Ļoti liels sals ietekmē gan vispārējo pašsajūtu, gan sirds un asinsvadu, elpošanas, nervu sistēmu, kā arī palielina traumu un apsaldējumu risku. Tādēļ ir būtiski ievērot piesardzības pasākumus un rīkoties atbildīgi.
Zemā temperatūrā organisms pastiprināti patērē enerģiju, lai uzturētu ķermeņa siltumu. Ilgstoša uzturēšanās aukstumā var izraisīt apsaldējumus (īpaši pirkstiem, ausīm, degunam, vaigiem), vispārēju ķermeņa atdzišanu (hipotermiju), asinsspiediena svārstības un sirds slodzes palielināšanos, elpošanas ceļu kairinājumu, bronhu spazmas, hronisku slimību saasināšanos (sirds, plaušu, locītavu slimības), paaugstinātu kritienu un traumu risku slidenos apstākļos.
Īpaši uzmanīgiem jābūt bērniem, senioriem, grūtniecēm, kā arī cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām.
Ieteikumi drošai uzvedībai lielā salā:
1. Atbilstošs apģērbs - ģērbieties slāņos (termoveļa, siltinošs slānis un vēju necaurlaidīga virskārta), izvēlieties siltus, neslīdošus apavus, vēlams ar vilnas vai termozolīti, obligāti sedziet galvu, kaklu, rokas, izvairieties no cieša apģērba, kas var traucēt asinsriti.
2. Uzturēšanās ārā - ierobežojiet atrašanās laiku ārpus telpām, regulāri ieejiet siltās telpās, lai sasildītos, izvairieties no ilgstošas stāvēšanas vai sēdēšanas aukstumā.
3. Fiziskā aktivitāte - kustības palīdz saglabāt siltumu, tomēr nepārslogojiet organismu, intensīvas fiziskas slodzes laikā izvairieties no svīšanas, jo mitrs apģērbs veicina atdzišanu.
4. Uzturs un šķidrums - lietojiet siltu, pilnvērtīgu uzturu, dzeriet pietiekami daudz šķidruma (silta tēja, ūdens). Alkohols nav ieteicams, jo tas rada maldīgu siltuma sajūtu un palielina hipotermijas risku.
Apsaldējumu pazīmes un rīcība
Apsaldējuma pazīmes var būt - ādas bālums vai zilgana nokrāsa, nejutīgums, tirpšana, sāpes vai dedzinoša sajūta.
Svarīgi - neberzēt apsaldēto vietu ar sniegu vai raupjiem materiāliem, lēnām sasildīt ķermeņa daļu siltā (ne karstā) vidē. Smagākos gadījumos nekavējoties vērsties pēc medicīniskas palīdzības.
Kad noteikti jāvēršas pēc palīdzības? Ja parādās izteikti apsaldējumi vai nejutīgums nepāriet, ja ir drebuļi, apjukums, miegainība (hipotermijas pazīmes), ja saasinās hroniskas slimības vai pasliktinās vispārējais veselības stāvoklis.
Rūpes par veselību sākas ar profilaksi.
Ievērojot piesardzības pasākumus, iespējams būtiski samazināt sala radītos riskus un pasargāt sevi un līdzcilvēkus.
Atgādinājums par rūpēm arī par dabu - īpaši aukstā laikā, kad zemi klāj bieza sniega sega, neaizmirsīsim arī par mūsu mazajiem brāļiem – putniem. Šādos laikapstākļos putniem ir ļoti apgrūtināti atrast sev barību, un pat neliels cilvēka atbalsts var būt izšķirošs viņu izdzīvošanai. Putraimiņš vai maizes drupatiņa var nozīmēt izdzīvotu nakti putniņam. Rūpes par apkārtējo vidi un dzīvību ir neatņemama cilvēciskas un atbildīgas sabiedrības sastāvdaļa.
